Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītiet sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Jautā mums: +371 67225555
0
Jūsu favorītu sarakstā nav pievienots neviens objekts
Jūsu favorītu saraksts 0 objekti -/s

/mēn.

SIA “Vestabalt” valdes locekle Līga Plaude (LANĪDA valdes locekle) papildina šodienas LANĪDA izplatīto preses relīzi:

“Ministru prezidenta paustais viedoklis par termiņuzturēšanās atļauju programmas nelietderību un to atcelšanu nekustamā īpašuma nozares dalībnieku skatījumā tiek vērtēts ļoti negatīvi, jo nav pamatots ne ar skaitļiem, ne ar konkrētiem apdraudējumu pierādījumiem.

Šāds valdības vadītāja paziņojums viennozīmīgi signalizē trešo valstu investoriem, ka viņi šeit Latvijā nav vēlami un viņu investīcijas Latvijai nav nepieciešamas.

No nozares dalībnieku redzesloka neesam pamanījuši, ka trešo valstu investori, kas izsijāti caur FKTK un FID noteiktām pārbaudēm, ko veic Latvijas komercbanku drošības dienesti, notāri, advokāti un nekustamo īpašumu aģenti, ar savām investīcijām Latvijā esošajos nekustamajos īpašumos būtu nodarījuši kaitējumu Latvijas nekustamā īpašuma nozarei.

Mūsu skatījumā jāskata par termiņuzturēšanās atļauju programmas nelietderību un to atcelšanu, ir jādeklarē ne tikai „neatkarības apdraudējuma” kontekstā, bet jāskata izvērtējot citu ES valstu politiku šajos jautājumos un it īpaši Latvijas investoru tiesiskās paļāvības un nekustamā īpašuma nozares ilgtermiņa stabilitātes sakarībā.

Investīcijas nekustamajos īpašumos ir ieguldījums uz vairākiem gadiem, līdz ar to ir svarīga tiesiskā paļāvība, stabils nodokļu režīms un likumdošanas sistēma, kas netiek mainīta ik reiz, kad valdībai liek atrast „ienaidnieku”, kas vainojams pašu nespējā atrisināt problēmas pēc būtības.

Uz šodienu Latvijā ir simtiem vai pat tūkstošiem vēsturisku ēku pilsētās, kurām ir vai tuvākos gados tiks piešķirts grausta statuss, līdzekļu to atjaunošanai nav ne pašreizējiem īpašniekiem, ne valstij, vai trešo valstu investoru investīcijas šādos objektos būtu apdraudējums Latvijai?

Nozares vārdā aicinām valdībā esošos un īpaši Ministru prezidentu skaidrot savu pausto viedokli par termiņuzturēšanās atļauju programmas investīciju nelietderību, kā arī prezentēt savu valstisko redzējumu par Latvijas nekustamo īpašumu nozares attīstības perspektīvu.”

 

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, nebūtu pavisam likvidējama, bet gan uzlabojama un pilnveidojama, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Pēdējos desmit gados – no 2010. gada 1. jūlija līdz 2020.gada 31. decembrim – nerezidentu investīcijas apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām Latvijā sasniegušas 1,55 miljardus eiro, un 83% jeb 1,29 miljardi eiro ieplūda nekustamajos īpašumos. Šādus datus Iekšlietu ministrija ir apkopojusi ziņojumā Ministru kabinetam.

Ņemot vērā lielo valsts parādu, tautsaimniecības apjomu krišanos, jādomā par dažādām iespējām, kā atdzīvināt un iekustināt ekonomiku gan ārkārtējās situācijas laikā, gan pēc pandēmijas beigām, uzsver LANĪDA. Eksportējošo uzņēmumu piesaiste, ražotāju atbalsts neapšaubāmi ir apveicami, taču tas neizslēdz papildu atbalstu un jaunu investīciju piesaisti arī nekustamā īpašuma jomai. Šobrīd aizvien pieaug brīvo biroju, tirdzniecības platību īpatsvars, samazinās darījumu skaits, bet pretī ir tikai arvien lielāks nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Tāpēc ir jāizmanto visas iespējas, tostarp investīciju piesaiste nekustamajam īpašumam.

Ārvalstu investorus izpēta bankas, notāri, arī nekustamā īpašuma aģenti veic visas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas novēršanas pārbaudes, līdz ar to tie investori, kas ir gatavi ieguldīt jaunos nekustamā īpašuma projektos, ir ar legāliem un pārbaudītiem finanšu līdzekļiem, kuri var dot pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai kopumā. Pārbaužu “siets”, kam iziet cauri gan šie investori, gan viņu finanšu līdzekļi ir ārkārtīgi smalks, pārbaužu rīku klāsts ir patiesām plašs, tāpēc aizdomīgi darījumi tiek atsijāti jau sākotnēji.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa apgalvojums, ka šī programma ir jāslēdz kā neproduktīva, ir nepārdomāts un raida negatīvu signālu ārvalstu investoriem, kas pašlaik, iespējams, apsver iespēju ieguldīt Latvijā, tādējādi sniedzot savu artavu gan daudzu grausta statusā esošo Rīgas centra ēku sakārtošanā, gan dodot darbu tūkstošiem Latvijas ģimeņu.

LANĪDA aicina uzklausīt nozares ekspertus, izskatīt dažādus iespējamos risinājumus.

Atpakaļ
Iepriekšējais raksts

VESTABALT uzsāk zemes gabalu un māju tirdzniecību privātmāju ciematā “SAMIŅI”

Nākamais raksts

Pirmspandēmijas līmenis nav sasniegts